Ģeogrāfiskā karte - Bibla (Jbaïl)

Bibla (Jbaïl)
Bibla (feniķ. צדן, ‘Dieva Aka’ vai ‘Dieva Avots’, sengr. Βύβλος (Biblos)) ir sena feniķiešu pilsēta Gebala (Gubla) (feniķ. ???, gbl), kas atrodas Vidusjūras krastā, 32 km no Beirūtas, mūsdienu Libānas galvaspilsētas. Pašreiz senās Biblas vietā atrodas pilsēta Džubeila.

Kādreiz tā bija viena no lielākajām ostām, caur kuru uz Grieķiju tika eksportēts papiruss, kas Grieķijā tika saukts biblos (grc), tāpat kā šī pilsēta.

Pilsēta ir zināma no 4. gadu tūkstoša pr.Kr. Tā atradās uz labi nocietināta paugura pie jūras, kur bija divi līcīši, derīgi ostu izveidei. Apkārt pletās diezgan auglīga ieleja, bet aiz pilsētas kalni, kas klāti ar biezu mežu. Šis paugurs bija apdzīvots vēl no agrā neolīta. Taču laikā, kad šeit parādījās feniķieši, šī vieta nezināmu iemeslu dēļ bija pamesta, un atnācējiem nenācās karot ar vietējiem iedzīvotājiem. Gandrīz uzreiz pēc ievākšanās jaunie iemītnieki apmetni apjoza ar aizsargmūri. Bet nedaudz vēlāk pie avota centrā uzcēla divus tempļus saviem svarīgākajiem dieviem — Bālat-Gebalai un, domājams, Rešefam. No šī brīža apmetni varētu uzskatīt par pilnvērtīgu pilsētu.

Pilsētu apjoza masīvs mūris ar diviem sargtorņiem, kas sargāja abus pilsētas vārtus no sauszemes un no jūras puses. No centra, kur pie avota atradās abi tempļi, radiāli gāja ielas, apbūvētas ar namiem uz akmens pamatiem, turklāt daži bija diezgan nozīmīgi. Dažu namu iekšpusē bija samērā lielas telpas, kuru griestus balstīja īpašas, uz akmens pamatnes uzstādītas koka kolonnas, pa septiņām no katras gareniskās puses, un viena telpas centrā. Ielām pa vidu tika ierīkoti īpaši drenāžas notekgrāvji, kas ļāva uzturēt pilsētu salīdzinoši tīru. Tas viss liecina par agrīnās Biblas relatīvu labklājību.

 
Ģeogrāfiskā karte - Bibla (Jbaïl)
Zeme (teritorija) - Libāna
Libāna (ar), oficiāli Libānas Republika, ir neliela, lielākoties kalnaina valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Vidusjūras pašos austrumos. Ziemeļos un austrumos Libāna robežojas ar Sīriju un dienvidos ar Izraēlu, rietumos ar Vidusjūru. Saistībā ar iedzīvotāju reliģisko un etnisko daudzveidību, Libānā sastopama īpaša politiskā sistēma, pazīstama kā konfesionālisms, kas paredzēta tam, lai visas reliģijas tiktu vienādi respektētas.

Lai arī pēc neatkarības iegūšanas Libānā regulāri uzliesmoja nemieri, līdz reliģisko un etnisko nesaskaņu izraisītajam Libānas pilsoņu karam (1975—1990), valstī bija relatīvs miers un labklājība, ko sekmēja tūrisms, zemkopība un attīstītā banku sistēma. To uzskatīja par arābu valstu banku galvaspilsētu un tā bija plaši pazīstama kā "Tuvo Austrumu Šveice" saistībā ar tās finansiālo ietekmi. Libāna piesaistīja lielu skaitu tūristu, un tās galvaspilsēta Beirūta tika bieži dēvēta par "Tuvo Austrumu Parīzi".
Valūta / Valoda  
ISO Valoda
EN Angļu valoda (English language)
HY Armēņu valoda (Armenian language)
AR Arābu valoda (Arabic language)
FR Franču valoda (French language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Izraēla 
  •  Sīrija